Rīgas rāte 1878.gada 11.martā atļāva no baznīcu pa- balsta kapitāla dievnama celtniecībai izdot 30000 rubļu. 1882.gada 15.februārī arī Lielā ģilde nolēma no tirdzniecības kases jaunas baznīcas būvei piešķirt 125 000 rubļu. Rīgas pilsētas dome 1883.gada 7.martā piešķīra zemi jaunceļamajai baznīcai. 1884. gada 15. februārī a pstiprināja arhitekta profe- sora Gustava Ferdinanda Hilbiga (1822–1887) Sv. Pāvila baznīcas projektu. 1885.gada 19.maijā lika jaunās celtnes pamatus. Pēc G.F.Hilbiga nāves 1887.gadā celtniecības vadību pārņēma viņa dēls Hermanis Oto Hilbigs (1860–1939). 1887.gada 8.novembrī Sv.Pāvila baznīca ar 2200 vietām tika iesvētīta. 1908.gadā atjaunoja baznīcas jumtu.
Mūrniecības darbus veica un cementa lējumus gatavoja H.Bārčs, namdara un kalēja darbus – K. A. Raute, iekārtu gatavoja R.Neigebauers, G.Millers, F.Bernharts, cinka lējumus atlēja firma “Kunce un Kargers”. Tā kā baznīca bija uzcelta tukšā vietā, kur bija tikai grāvji, smiltis un atkritumi, draudze dažu gadu laikā apkārt būvei ierīkoja parku ar celiņiem un apstādījumiem. Pēckara gados nojaukts baznīcas dārzu norobežojošais žogs ar metālkaluma vārtiem, kas atradās iepretī baznīcas ieejai. Priekšpilsētas daļu pie tagadējās Jāņa Asara ielas, Svētā Pāvila baznīcas apkaimē, sāka apbūvēt pēc 1883. gada, kad Rīgas būvvaldē izstrādāja šī rajona plānojuma un apbūves projektu, kur starveidīgā ielu plānojuma centrā atradās Sv.Pāvila baznīca.
1912.gadā baznīcā notika dažas pārmaiņas, tika iebūvēti sānu portāli un pārveidoti griesti sakristejā. Sv.Pāvila baznīca ir eklektiskās angļu gotikas formās celta vienojuma garenbūve ar 196 pēdas augstu izvirzītu četrstāvu torni un poligonālu (daudzstūru) altārdaļu.
Fasādes, kuru dekoratīvās detaļas un elementi – fiales un dzegas – darināti cementa un cinka lējumā, apšūtas dzelteniem ķieģeļiem. Celtnes arhitektūrā dominē uzsvērts vertikālisms. Draudzes telpas pakāpienveida zelmiņus (zelmiņi – divslīpu jumta noslēdzošās sienas) un torņa augšdaļu grezno ar krusta puķēm rotāti pinakli (pinkals – četrstūrains, uz augšu sašaurināts tornītis, kura noslēgumu rotā stilizēti augu motīvi).
INTERJERS
Altāra smailloka arkā ir gleznotāja profesora Jāņa Tilberga (1880–1972) 1937.gada glezna „Kristus augšāmcelšanās”. Altāra malās J.Tilberga gleznotās un 1941.gada 8.novembrī iesvētītās gleznas, kas attēlo Ziemassvētku un Vasarsvētku notikumus. Altārdaļu sedz zvaigžņu velves, kas agrāk bija gaiši zilā krāsā. Sākotnēji ap altāri nebija sētiņas, to izbūvēja vēlāk „ērtumam”.
Draudzes telpas trapecveida griesti pārsteidz ar grezno koka konstrukciju. Griestu konstrukcija veidota pēc hammer-beam roof sistēmas, kuras koka fermu pārsegums balstīts uz kronšteiniem un konsolēm (konsole - konstruktīvs, no sienas virsmas izbīdīts balstelements). Konstruktīvo elementu vidusdaļa veido ķīļarkas. Altārdaļu sedz zvaigžņu velves.
1912.gadā tika iebūvētas ērģeļbūves firmas „E. F. Walcker & Co” darinātās ērģeles. (Šī paša uzņēmuma darinātās ērģeles ir arī Torņkalna baznīcā un Sv.Mārtiņa baznīcā, kā arī Rīgas Doma baznīcā). Netipiski citām ērģelēm, šīm stabules ir divās rindās. Pirmā rinda, ko mēs redzam un kas nefunkcionē, ir tikai vizuālajam skaistumam, savukārt otrās rindas stabules, ko mēs neredzam,ir patiesās skaņas devējas. 2012.gadā Sv.Pāvila baznīcas ērģeles svinēja 100 gadu jubileju.
INTERESANTI FAKTI
- Pāvila baznīca ir 185 pēdas gara un 70 pēdas plata (1pēda ir aptuveni 30cm).
- Baznīcas torņa augstums no ietves līdz krusta ziedam ir 196 pēdas.
- Baznīcas telpās ir filmēta slavenā krievu filma “Septiņpadsmit pavasara mirkļi”.
Sagatavots, izmantojot “Latvijas luterāņu baznīcas“ 4. sējumu un www.citariga.lv.