Atskats uz 28.02.2021 vīru tikšanos ar misionāru Imantu Gailišu par tēmu Pravietisks vārds un pravietiska kalpošana.

Dievs uz katru no mums grib runāt personīgi un caur mums uz citiem cilvēkiem. Daudzi attiecībās ar Dievu dzīvo vienvirziena komunikācijā – es runāju, lūdzu. Bet tikpat svarīga ir arī klausīšanās. Dievs nepārtraukti runā uz mums. Izaicinājums – mācīties klausīties, sadzirdēt Viņa balsi un atšķirt to. Patiesībā mums ir dots drošs apsolījums – ja esam Dieva bērni (Jēzus avis), tad dzirdam Viņa balsi –

Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
Jāņa 10:26-28

Pāvils atklāj, ka ikvienam Kristus miesā ir dotas Gara dāvanas, lai celtu draudzi. Pravietošana ir viena no Gara dāvanām –

Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
1.Korintiešiem 12:4-12

Ir būtiska atšķirība pravietošanas nolūkam un izpausmēm Vecajā Derībā un Jaunajā Derībā. Vecajā Derībā praviešu un pravietošanas galvenais mērķis bija pārliecināt cilvēku par grēku, lai atvestu viņu atpakaļ pie Dieva. Savukārt Jaunajā Derībā pravietošanas galvenais uzdevums ir cilvēku celšana, pamudināšana un iepriecināšana. Pāvils akcentē, ka visiem draudzē būtu dedzīgi jātiecas pēc pravietošanas dāvanas –

Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām, sevišķi lai jūs varētu pravietot. Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus. Bet, kas pravieto, tas runā cilvēku celšanai, pamudināšanai un iepriecināšanai. Kas runā mēlēs, tas ceļ pats sevi; bet, kas pravieto, tas ceļ draudzi.
1.Korintiešiem 14:1-4

Kā varam zināt, vai vārds, ko saņemam, ir no Dieva? Dieva vārds vienmēr nesīs mieru, prieku, iedrošinājumu. Ja vārds, ko saņemam, rada bailes, apspiestību, negatīvas emocijas, tā avots nav Dievs.

Mums katram ir kādas jomas dzīvē vai tuvāko lokā, kur valda tuksnesis, kur esam iestrēguši, kaut kas nedarbojas un kur nepieciešama atmoda jeb Dieva augšāmceļošais spēks, lai notiktu pārmaiņas. Šeit mums var palīdzēt Rakstu vieta no Ecehiēla grāmatas, kur pēc Dieva pavēles Ecehiēls sāk runāt uz izkaltušajiem miroņu kauliem, un tajos sāka raisīties dzīvība. Atkal strādā attiecību modelis –

1. dzirdēt Dieva balsi
2. sākt runāt ticībā (pravietot)
3. atraisīt dzīvību, brīvību vai pārmaiņas situācijā

Tā Kunga roka nāca pār mani, un Tas Kungs mani garā aizveda kādas ielejas vidū, kas bija pilna ar miroņu kauliem. Un Viņš mani vadāja starp tiem pa klajumu šurpu turpu, un to bija ļoti daudz, un tie bija pavisam izkaltuši. Un Viņš man jautāja: "Cilvēka bērns, vai šie kauli var kļūt atkal dzīvi?" Es atbildēju: "Kungs mans Dievs, Tu to zini." Tad Viņš man pavēlēja: "Sludini šiem kauliem un saki tiem: jūs, sakaltušie kauli, klausaities Tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs Tas Kungs šiem kauliem: Es iedvesīšu jums garu, ka jūs kļūstat atkal dzīvi. Jūs dabūsit dzīslas, miesu un ādu; un Es jums piešķiršu dvašu un dzīvības garu, lai jūs topat atkal dzīvi un atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs." Tad es sludināju, kā man bija pavēlēts. Un tur čirkstēja, kad es sludināju, un redzi, tur kustējās, kauli sadevās kopā cits ar citu. Un, kad es apskatījos, es redzēju, ka tiem bija dzīslas un miesa, un āda pārklāja tos, bet dzīvības gara viņos nebija. Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, sludini dzīvības garam, saki tam: tā saka Tas Kungs: nāc, gars, no četriem vējiem un apdves šos nokautos, ka tie kļūst dzīvi!" Kad es tā sludināju, kā man bija pavēlēts, tad dzīvības gars nāca kaulos, tie tapa dzīvi un nostājās uz savām kājām, varen liels pulks. Tad Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, šie kauli ir viss Israēla nams. Redzi, tie saka: mūsu kauli ir sakaltuši, mūsu cerība ir zudusi, mēs esam beigti. Tādēļ sludini un saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es atvēršu jūsu kapus un izvedīšu jūs, Mana tauta, no jūsu kapiem un aizvedīšu jūs atpakaļ Israēla zemē. Tad jūs atzīsit, ka Es esmu Tas Kungs, ja Es veru vaļā jūsu kapus un vedu ārā jūs no jūsu kapiem, Mana tauta. Es likšu jūsos ieiet Savam Garam, ka jūs topat dzīvi, un jūs aizvedīšu atpakaļ jūsu zemē, un jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, to apsolīju un arī izpildīju," - tā saka Tas Kungs.
Ecehiēla 37:1-14

Dievs uz mums var runāt dažādos veidos, ko redzam arī Rakstos – gan kā klusa balss mūsu garā, caur Savu Vārdu, caur dziesmu vai caur citiem cilvēkiem, arī bērniem.

Atceries un apliecini –

• Dievs arvien grib runāt uz mani!
• Es varu sadzirdēt Viņa balsi viegli!
• Es varu dzirdēt Viņa balsi katru dienu, ik brīdi!

Runājiet vienmēr patiesību mīlestībā!